Par restorānu

UzbekistānaReiz, ejot pa tuksnesi, turpinot savu zīda ceļu, saules un ikdienas nogurdināti, ceļinieki apstājās. Pie apvāršņa parādoties vienīgai ēnainai vietai. Jaunais ceļinieks vaicāja karavānas gudrajam: „Vai tā ir mirāža? „ Viedais prāts pasmaidīja. „Nē, mans draugs. Mēs beidzot esam klāt. Šis ir mūsu ceļojuma galamērķis – oāze nogurušiem ceļiniekiem. Vieta, kur austrumi satiekas ar rietumiem. Vieta, kur nogurušiem ceļiniekiem atbrīvot domas un sajust kā senatnīgums mijas ar mūsdienām, kā caur ēdienu baudīšanu un atmosfēras burvīgumu, kā caur izsmalcinātiem meistaru darinātiem interjera priekšmetiem, dabīgiem produktiem un ar rokām pagatavotiem ēdieniem, var iepazīt līdz šim mistisko un tā arī līdz galam neiepazīto – austrumu kultūru.”

Jaunais ceļinieks vēlreiz vērsās pie gudrā, : „Bet tad jau tā ir laimes zeme?” Gudrais pasmaidīja. „Var saukt arī tā. Bet es to saucu – Uzbekistāna!”

Jaunumi

Dārgie draugi un viesi

Izbraukuma banketi

Plovs no "Lazera" rīsiem, 03.10.2014 Restorāns "Uzbekistāna", Rīga